Man šķiet tā ir brīvība

IMG_20141105_101308

Apmaldīties tikko sastaptā pilsētā un mēģināt atšķetināt sirdī sapinušos kamolus.

Labākais veids, kā sevi audzēt, plašāk un dziļāk – mācīties ieraudzīt, sajust skrambas, izbaudīt nezināšanu, izgaršot bailes.

Unikāls garšvielu klāsts, kuru iespējams baudīt tikai ļaujoties. To nevar ne paturēt, ne apturēt.

Atgriežoties saprast, ka esi negausīgs narkomāns, kuram nepieciešama nākamā doza. Nākamis pakāpiens.

IMG_20141107_134617

Un galu galā, mēs esam tikai cilvēki, kuri reibst no idejas, ka tikai mīlestība spēj mūs veldzēt.

RojaL

Labrīt Kolka, jebšu Kolkas rags,

paldies Tev par neatkārtojamo rītu, kurā ļāvi brist ūdeņos, vietā, kur šķeļas dižjūras viļņi ar mazās jūras viļņiem un, kur satiekas saullēkts, kad saule “iznirst” no Rīgas līča ūdeņiem, un saulriets, kad saule “ienirst” Baltijas jūrā.

Ar laba vēlējumiem, Inese.

Elpa i breiveiba

Ar Itāliju mani savaldzināja Ungārijā satiktie itāļi – vieglu un gardu dzīves garu pildīti jaunieši.

Aromātiska, gaumīga, viegla un brīva – tāda ir mana Itālija.

Itālija smaržo. Katra tās mazā ieliņa smaržo – salds konditorejas aromāts mijas ar kafijas atēnu un 100 gramiem retināta gaisa.

Svaigi augļi, nedaudz piedegusi neregulāras formas pica, tīrs kalnu upju ūdens, stipra kafija (no kuras man, negausīgajam latvietim, sirds sāk skriet paātrinātā ritmā), sutināti spināti, siers un vēlreiz siers ar malku lekna sarkanvīna.

Jaunatklātā pasaule man ir kalni. Latvietim, kurš radis pie sava plakanā pasaules skata, tā ir vieta, kur pastāvēt drīkst tikai ar pietāti un milzīgu cieņu. Jo nez vai cilvēks, ar savu paviršo attieksmi pret dabu ir pelnījis šo varenumu un mieru.

Retinātais gaiss, kas ieplūst tavas plaušās, vieta un telpa iedveš bijību. Mazais cilvēks ietipinot tur savu taku, pat nenojauš, kas mīt šajā varenumā un ko no tā gaidīt.

Kalnos drīkst doties tikai ar īsto cilvēku, jo šo mirkli un sajūtu nedrīkst pavirši šķiest ar baru čalojošu ļaužu. Viena elpa un brīvība.